Ģimenei kopumā agrīnā intervence dod pilnīgi citu pamatu, kas ved uz labklājību un izaugsmi. Pretestība tam, lai darītu un mainītos, izzūd. Ieguvēji ir visa sabiedrība kopumā, jo bērni ir veseli, viņi iet uz skolu, tiek radīta droša vide. Ģimene no ņēmējiem var kļūt par devējiem. Viss ir cilvēku gribēšanā nepadoties.
Kādas, Tavuprāt, ir nozīmīgākās pārmaiņas, ko agrīnā intervence dod ģimenei kopumā?
Te nāks atbildes. Kas es esmu šobrīd? Kas notiek? Ko darīt? Kāda vajadzība manam bērnam ir šobrīd? Tas jau ir pirmais solis. Nav jābūt ideālam, bet gan dzīvam. Man vārds mamma, mammīte, māte šķiet ļoti cienījams. Tieši mamma ir tā, kura palīdz, atbalsta, mierina, jūt līdzi, kā arī ir stingra.
Ja nezinu, ko man kā mammai darīt, tad vislabāk ir apstāties, paklusēt un vērot sevi, savu bērnu.
Būt labai mammai man nozīmē būt dzīvai, patiesai, nemelot sev. Tas, starpcitu, ir grūtākais uzdevums - ieklausīties sevī. Viens no grūtākajiem uzdevumiem nodarbībās ir klusēt un vērot sevi mijiedarbībā ar bērnu. Pēc brīža - saukt viņu vārdā.
Tu minēji par ilūziju un neveselīgu ideālu sagraušanu. Ko, Tavuprāt, nozīmē būt labai mammai?
Regulāri darot un mainoties kopā ar savu mazuli, mammas nonāk pie secinājuma: “Es nezināju, ka var tā. Tā mīļi, sirsnīgi, ka nerājas neviens, nenosoda.”Nodarbībās tiek sagrautas ilūzijas, jo tagad jaunās ģimenes reizēm iespaidojas no sociālajiem tīkliem. Realitāte ir vienkārša - būt dzīvai un pieejamai savam mazulim.
Visas mammas ir brīnišķīgas. Reizēm viņas to vēl nezina. Iespējams ir izdzīvotas kādas sāpes
un ir grūtības tikt galā.
Tā ir ļoti sāpīga un trausla tēma, jo bieži vien apakšā ir dziļas traumas pašai mammai vai tētim. Līdz ar to ģimenē nav iespējas būt kopā ar bērniņu tā, lai viņš būtu drošībā, aprūpēts un mīlēts. Tāpēc mans uzdevums ir “meklēt” kontaktu ar mammu, kas ir visgrūtākais posms ceļā uz sadarbošanos. Noteikti jāpiebilst, ka, nonākot nodarbībās, man visas ģimenes kļūst par “labām”. Tas nozīmē, ka katrs cilvēks ir vajadzīgs un vērtība. Tāpat jāņem vērā, ka situācijas reizēm ir ļoti kritiskas - iespējams kāds tuvs cilvēks ir miris, ir smagas šķiršanās, pēkšņi mantiski zaudējumi, depresija vai slimības. Ja ģimene sāk saņemt atbalstu grūtā brīdī, ir iespējams apturēt un dziedināt traumas. Pakalpojums man šķiet jo īpaši vērtīgs ar to, ka mēs nevis runājam, bet gan darām.
Kādi ir biežākie iemesli tam, ka izveidojas papildus nepieciešamība pēc agrīnās intervences?
Kā palīdzēt bērniem mācīties? Mana atbilde ir: “Veidot ar bērniem attiecības. Un viss!” Tiklīdz bērns sajūt, ka viņu pieņem un ka ar viņu viss ir labi, vienlaikus ar rotaļīgumu un humoru skatot bērnu kopveselumā, tad viņš var tālāk pats tikt ar visu galā.
Mana loma šeit kā vadītājai ir pieņemt un nenosodīt, jo tā var sākties izmaiņas. Pašus mazākos, es nebaidos vārda - ir jāpieņem tik ļoti, ka viņi jūtas mīlēti. Bērni sāk atslābt un viņi beidz visu kontrolēt. Var sākties izmaiņas - viņi sāk pētīt, darīt, eksperimentēt.
Tālāk jau seko jautājums, kas vecākiem ir viens no aktuālākajiem -
Sāk mainīties viss - ieradumi, draugu loks, tiek sakārtotas dzīvesvietas. Sievietes kā mammas kļūst pārliecinātākas.
Mēs nodarbībās maināmies kopā. Bieži vien, iepazīstot citu vidi, mammas iziet ārā no loka, kur līdz šim bijušas.
Bieži vien ģimenēs scenāriji atkārtojas. Reizēm pat negribot tiek atkārtots vecāku ceļš. Taču man vienmēr ir izvēle apzināti darīt citādāk.
Atbalsts uz doto brīdi ir tikai sociālā riska ģimenēm. Es uzskatu, ka pakalpojumu būtu jāsaņem arī ģimenēm, kurās vecāki paši vēlētos apmeklēt nodarbības. It īpaši, ja ir piedzīvota kāda traumatiska pieredze. Tādējādi negaidot, kad notiks kādas bīstamas situācijas.
Mēs mācāmies veidot attiecības tā, lai tās būtu drošas, dziļas un īstas. Kā es mammām un sev parasti atgādinu: “Mēs visus mīnusiņus pārveidojam par plusiņiem.”
Pašā sākumā palīdzēt ir visvieglāk. Jau brīdī, kad bērniņš ir mammas puncītī, sākas attiecības. Jo agrāk mamma tiek atbalstīta, jo mazāk jāiejaucas. Nākot uz agrīnās intervences nodarbībām, kad mazajam ir 3 mēneši, palīdzēt ir daudz vieglāk, jo tieši tā caur drošām attiecībām tiek ielikts kodols visam mūžam. Viens no galvenajiem mērķiem agrīnajā intervencē ir drošas piesaistes veidošana.
Kāpēc ir tik būtiski palīdzēt jau pašā sākumā?
Tāpēc, ka mazais ir bijis mammai vēderā 9 mēnešus - tā viņam ir pirmā satikšanās ar kādu citu - pirmā skaņa, smarža, tauste. Bērns mammu pazīst. Reizēm pat mamma tik ļoti nepazīst mazulīti, cik viņš mammu. Te ir tik daudz atbilžu, jo bērniņš ir atnācis, un es varu viņu tagad iepazīt. Kāds viņš ir? Kas pie manis ir atnācis? Kā es varu viņam palīdzēt?
Pats būtiskākais ir tas, ka šajā periodā bērna smadzenes attīstās visstraujāk. Savlaicīgi atbalstot bērnu, ir iespējas laicīgi novērst un mazināt attīstības grūtības. Tādējādi veicinot bērna spējas mācīties, sazināties un būt veselam. Tieši tā uzlabojot bērnu nākotnes iespējas.
Nodarbībās mēs kopīgi meklējam atbildes un darām tā, lai palīdzētu sev, savam bērnam.
Kāpēc agrīnā intervence ir tik ļoti svarīga tieši bērniņa pirmajos trīs dzīves gados?
Tam par piemēru ir dažādas situācijas, kā piemēram, bērns līdz 3 gadiem nerunā, bet, veidojot attiecības, tas notiek pats no sevis.
Esmu bijusi lieciniece, kad meitenīte 2 gados vēl nebija teikusi nevienu skaņu, bet tad nodarbības laikā sāka skaisti ar grupu dziedāt. Fantastiski ir to piedzīvot. Tiklīdz mamma sajuta viņu tuvāk sev, tā bērns atvērās. Tādi brīži palīdz man darīt un ticēt brīnumiem, ka situācijas var mainīties. Nodarbībās notiek dziļa transformācija. Tas tiešām strādā! Tātad, kopumā ņemot, agrīnās intervences pakalpojums ir savlaicīga atbalsta un palīdzības aktivitāšu kopums daudzām ģimenēm, ja tiek pamanītas attīstības grūtības, riska faktori vai veselības traucējumi.
Bērniem ir svarīgi, ka viņus gaida, priecājas par viņiem. Tā viņi sajūtas drošībā, vajadzīgi un ir labi tādi, kādi ir radīti.
Agrīnā intervence ir savlaicīga iejaukšanās tā, lai veidotu jaunas attiecības. Tās ir jaunas attiecības jau pavisam citā līmenī, jo attiecības ir visa pamats. Nodarbībās mācāmies pieņemt bērnu pilnībā tādu, kāds viņš ir tagad.
Kā Tu paskaidrotu, kas ir
agrīnā intervence?
Vecāku un bērnu agrīnās intervences grupu vadītāja, Speciālā pedagoģe,
Silto graudu nodarbību vadītāja
Evita Vanaga
Paklusēt un
vērot