Publicēts 10.01.2026
Piedzīvojot traumas, agrīnā intervence palīdz atrisināt un dziedināt situāciju. Tāpat, ja ir sajūta, ka vecāks netiek galā ar bērna aprūpi jau kopš dzimšanas vai jūt, ka neprot veidot attiecības ar savu mazuli.
Kuras ir tās situācijas, kurās Theraplay metode būtu nepieciešama?
Katra aktivitāte ir apzināta.
Tā notiek iejaukšanās. Bērns saņem to, kas viņam konkrētajā vecumposmā ir vajadzīgs.
Šeit labi der salīdzinājums - brīvā rotaļa, kad varu darīt pēc izvēles, un rotaļa ar noteikumiem, kur rotaļas gaita noris strukturētā veidā.
Tāpēc struktūras dimensija ir jāmin kā pirmā. Tieši tā organizē bērna pasauli drošu un paredzamu. Nākošā ir gādības dimensija. Te mēs kopā saņemam atbildes. Kā es rūpējos par bērniņu? Vai pazīstu bērna vajadzības un mierinu viņu? Kopumā bērniem tādējādi tiek palīdzēts justies emocionāli un fiziski aprūpētiem. Iesaistīšanās dimensija palīdz būt mums visiem kopā tā, lai bērni sajustos ieraudzīti, sadzirdēti un vajadzīgi. Visbeidzot ceturtā dimensija - izaicinājums. Starpcitu, šī dimensija ļoti patīk tētiem. Tā palīdz bērniem augt sekmēs un palīdz mācību procesā. Arī pirmie apzinātie solīši bērnam ir kā izaicinājums.
Nodarbībās tiek izmantoti skaitāmpantiņi, dziesmas, vingrošanas elementi, masāžas. Atšķirība ir tajā, ka es varu pantiņu vienkārši noskaitīt, bet varu arī tā, ka es bērniņu ieskauju, esmu klātesoša, visu nolieku malā un mācos no jauna satikties, pieskarties tā, ka es sajūtu, dzirdu, redzu un reaģēju.
Tāpēc struktūras dimensija ir jāmin kā pirmā. Tieši tā organizē bērna pasauli drošu un paredzamu. Nākošā ir gādības dimensija. Te mēs kopā saņemam atbildes. Kā es rūpējos par bērniņu? Vai pazīstu bērna vajadzības un mierinu viņu? Kopumā bērniem tādējādi tiek palīdzēts justies emocionāli un fiziski aprūpētiem. Iesaistīšanās dimensija palīdz būt mums visiem kopā tā, lai bērni sajustos ieraudzīti, sadzirdēti un vajadzīgi. Visbeidzot ceturtā dimensija - izaicinājums. Starpcitu, šī dimensija ļoti patīk tētiem. Tā palīdz bērniem augt sekmēs un palīdz mācību procesā. Arī pirmie apzinātie solīši bērnam ir kā izaicinājums.
Nodarbībās tiek izmantoti skaitāmpantiņi, dziesmas, vingrošanas elementi, masāžas. Atšķirība ir tajā, ka es varu pantiņu vienkārši noskaitīt, bet varu arī tā, ka es bērniņu ieskauju, esmu klātesoša, visu nolieku malā un mācos no jauna satikties, pieskarties tā, ka es sajūtu, dzirdu, redzu un reaģēju.
Kā bērna ikdienišķa rotaļāšanās atšķiras no šādas terapeitiskas rotaļāšanās un darbošanās?
kas ir nepopulāri mūsdienās. Tas nozīmē ņemt ārā lieko, ko citur runā.
Theraplay ir 99% darbība un 1% runāšana,
Pārsvarā mēs darām, - kad atskan zvaniņš, pat 3 mēnešus vecs bērniņš reaģē, jo atceras un zina, ka mamma viņu paņem tuvu klāt un darbosies ar viņu. Tā nav parasta rotaļāšanās, bet gan dziedinoša, ar terapeitisku ievirzi.
Tieši caur rotaļu kopā ar mammu bērns saņem struktūru, izaicinājumu, gādību, kas tālāk palīdz bērnam iesaistīties.
Regulāri kopā atkārtojot aktivitātes, smadzenēs sāk notikt izmaiņas. Veidojas jauni neironu savienojumi. Tas parādās uzvedībā un pasaules uztverē.
Theraplay izveidotāja Anna Jernberga (Ann Jernberg, 1979) ir teikusi: “Labākais veids, kā izprast Theraplay metodi veidojošos principus, ir no jauna atklāt mātes un zīdaiņa attiecības.” Tātad atklāt no jauna, iepazīt un pieredzēt vienam otru.
Kas ir Theraplay metode?
Vecāku un bērnu agrīnās intervences grupu vadītāja, Speciālā pedagoģe,
Silto graudu nodarbību vadītāja
Silto graudu nodarbību vadītāja
Evita Vanaga
