Vieglā valoda - saprotama informācija ikvienam

Valoda ir galvenais instruments, ar kura palīdzību cilvēki saprot pasauli, pieņem lēmumus un piedalās sabiedrības dzīvē. Tomēr ne visiem ikdienā lietotā valoda ir vienlīdz saprotama. Tāpēc aizvien vairāk aktualizējas informācijas piekļūstamības jautājumi, tostarp vieglās valodas lietojums.  

Vieglā valoda balstās uz konkrētiem pamatprincipiem: tajā izmanto īsākus teikumus, vienkāršus vārdus, loģisku secību un kārto rakstītu tekstu viegli pārskatāmā veidā. Vieglo valodu izmanto arī mutiskajā komunikācijā un tā var būt pat ļoti noderīga klientu apkalpošanā. Mutvārdu vieglajā valodā papildu uzmanība tiek pievērsta līdzdalības un dialoga veidošanai, neverbālajai komunikācijai, kā arī atgriezeniskās saites veidošanai. Tādējādi vieglā valoda nav mehāniska teksta vienkāršošana, bet gan pārdomāts pielāgojums, kas palīdz sarežģītu informāciju pasniegt saprotamā formā.

Vieglā valoda ir īpaši nepieciešama cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, psihosociāliem traucējumiem, cilvēkiem ar mācīšanās grūtībām, cilvēkiem ar disleksiju, cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, senioriem. Tāpat vieglā valoda ir noderīga cilvēkiem, kuri vēl tikai apgūst valodu. Tie var būt iebraucēji, ilgstoši citā valodas un kultūras vidē dzīvojoši cilvēki, kā arī cilvēki, kas ikdienā lieto citu saziņas valodu, piemēram, zīmju valodu.

Ilgtermiņā vieglās valodas lietošana veicina cilvēku patstāvību, līdzdalību un uzticēšanos institūcijām. Sabiedrība kļūst iekļaujošāka, jo vairāk cilvēku spēj saprast, kas notiek apkārt, un aktīvi iesaistīties. Vieglā valoda arī samazina nepieciešamību pēc papildu skaidrojumiem un atbalsta, tādējādi taupot resursus.

Ikdienā mūsu valodu piesārņo gan profesionālais slengs, ko no pusvārda saprot tikai darba kolēģi, gan birokrātiskā valoda, kādā ar sabiedrību komunicē ierēdņi un politiķi. Jūtam arī citu valodu ietekmi, kas visbiežāk izpaužas kā aizgūti svešvārdi, - cilvēki mēdz tos lietot bez vajadzības un nereti pat bez izpratnes par patieso nozīmi. Tas padara informatīvo vidi  nevajadzīgi sarežģītu.

Redzot, ka sarunu biedram ir grūtības saprast sacīto, svarīgi saglabāt cieņpilnu attieksmi un paskaidrot lietas, kuras varētu būt grūti saprotamas. Dažreiz nepieciešams runāt lēnāk, ļaut sarunu biedram apdomāt atbildi, vēlreiz atkārtot būtiskāko informāciju. Šie viegli īstenojamie soļi var būtiski uzlabot saziņu ar cilvēkiem, kuriem sarežģīta valoda kļūst par nepārvaramu šķērsli.

Vieglās valodas attīstību Latvijā jau vairāk nekā 25 gadus mērķtiecīgi veicina biedrība Vieglās valodas aģentūra. Tās dibinātāja Gunta Anča vieglās valodas ideju noskatīja Zviedrijā, uzreiz novērtējot, cik daudz no tās varētu iegūt cilvēki Latvijā. Par biedrības mērķi kļuva tādas sabiedrības veidošana, kurā informācija ir piekļūstama ikvienam neatkarīgi no spējām, izglītības vai pieredzes.

Lai sasniegtu šos mērķus, biedrība apmāca valsts iestāžu, pašvaldību un organizāciju darbiniekus rakstīt saprotamus tekstus. Tā veido mācību materiālus un piedalās starptautiskos projektos par piekļūstamu informāciju. Katru gadu maijā biedrība rīko Vieglās valodas mēnesi, kura laikā notiek lekcijas, vieglās valodas lasījumi, diskusijas un citi pasākumi par saprotamu saziņu. Tāpat biedrība piedalās Vieglās valodas konkursa organizēšanā, kas veicina jaunu oriģinālliteratūras darbu radīšanu vieglajā valodā. Rezultāts - grāmatas, informatīvi materiāli, tīmekļvietņu teksti, muzeju audio gidi vieglajā valodā. Tie ir universāli materiāli, ko var izmantot gan pieaugušie ar uztveres grūtībām, gan seniori un ģimenes ar bērniem. Piemēram, ģimenēm ar bērniem pirmsskolas vecumā var noderēt literatūras klasikas tulkojumi vieglajā valodā, kuros teksts ir īsāks, izteiksme vienkāršāka, daudz paskaidrojumu un ilustrāciju, kas palīdz uztvert tekstu. Šajā jomā daudz paveikuši biedrības kolēģi informācijas pielāgošanas jomā – Latvijas Neredzīgo bibliotēka, kuras izdevumus var meklēt bibliotēkās.

Šobrīd Latvijā pietrūkst valsts atbalsta un regulējuma vieglās valodas lietojumam, taču aizvien vairāk cilvēku saprot: informācija nav privilēģija tikai dažiem, bet gan saprotams un pieejams resurss ikvienam. Un tas ļauj cerēt, ka spēsim izveidot patiesi iekļaujošu sabiedrību.