Neviens mūsu projekts vai virziens, kurā dodamies, nav nejaušs – tas vienmēr ierakstās SAIF kopējā sistēmā un vērtībās.
1999. gadā, kad uzsāku darbu krīzes centrā, sociālā palīdzība un atbalsta pakalpojumi Latvijā vēl bija ļoti maz attīstīti. Pakalpojumu praktiski nebija. Rīgā darbojās vien pāris audžuģimenes. Tajā laikā bija augsta nabadzība, un krīzes centrā nonāca ļoti daudz ielu bērnu, kuru ģimenes dzīvoja denacionalizētos namos bez ūdens un apkures. Šiem bērniem bieži vien nebija nodrošinātas pat pamatvajadzības.
Liela daļa krīzes centrā nonākušo bērnu tālāk tika ievietoti institucionālajā vai ārpusģimenes aprūpē. Tomēr, neraugoties uz sarežģītajiem dzīves apstākļiem, satiekot mammu un tēti, šie bērni bija ārkārtīgi laimīgi.