4 bērnu mamma
Anna Petrauska
Siltums, kopība
un drošība,
kas vieno
Mēs esam 6 cilvēku ģimene. Mums ar vīru ir 4 bērni. Roberts (15 gadi), Ričards (10 gadi) un dvīnītes Kira un Kerena (3 gadi). Meitenes ir divas saulītes. No rīta jau mostas ar smaidu. Viņas ir ļoti komunikablas, aktīvas un ļoti piesaista arī citu cilvēku uzmanību. Mums ģimenē ir svarīgi atbalstīt un palīdzēt vienam otram, kā arī kopīgi pavadīts laiks un kopīgas sarunas pie galda vismaz 10 minūtes dienā.
Kā Jūs nonācāt līdz tam, ka sākāt apmeklēt Mazuļu skoliņas nodarbības?
Mēs apmeklējām nodarbības ar meitiņām. Viņas bija 3-4 mēnešus vecas, kad mēs sākām iet uz Mazuļu skoliņu. Mēs nezinājām, ka ir tādas nodarbības. Sociālais dienests mums piedāvāja iespēju apmeklēt nodarbības, kuras mēs apmeklējām līdz brīdim, kad meitenēm palika 1 gads un 8 mēneši un viņas sāka apmeklēt bērnudārzu.
Kādas ir Jūsu pirmās asociācijas, domājot par Mazuļu skoliņu?
Mazuļu skoliņas nodarbības man asociējas ar siltumu, kopību un drošību. Man uzreiz nāk prātā Evita, jo viņa ir savā īstajā vietā. Viņa ir perfekta skolotājas lomai. Arī tas, kā viņa mācīja mūs un bērnus. Var redzēt to, ka viņai patīk un padodas darboties ar bērniņiem. Pie Evitas visi grib iet, jo viņa ir mīļa, pozitīvi sagaidoša. Arī pati vide, kas piemērota tieši nodarbībām. Priekšmeti, kas tika izmantoti nodarbību laikā.
Man ļoti patika, ka mēs satikāmies no rīta, nostājāmies aplītī un sasveicinājāmies viens ar otru, ar saulīti, ar zemi, skanot bērnu mūzikai. Iemācījām bērniem katru rītu teikt “Labrīt!”
Man ļoti patika, ka mēs satikāmies no rīta, nostājāmies aplītī un sasveicinājāmies viens ar otru, ar saulīti, ar zemi, skanot bērnu mūzikai. Iemācījām bērniem katru rītu teikt “Labrīt!”
Pēc nodarbību apmeklēšanas mēs arī savā ģimenē esam ieviesuši to, ka no rītiem viens otram sakām “labrīt” un pasmaidām. Arī pasakām paldies par saulīti un par to, cik forša dieniņa.
Kā Jūs pati kā mamma atceraties šo laiku, kad kopā ar Kiru un Kerenu apmeklējāt Mazuļu skoliņas nodarbības?
Vasarā mēs darbojāmies ārā. Ziemā darbojāmies iekšā.
Bija tiešām jaukas nodarbības un patīkama atmosfēra. Tas ir labs atbalsts māmiņām, lai viņas justos droši, darbojoties ar saviem bērniņiem.
Es ieguvu laiku, ko mēs pavadījām kopā tikai ar meitenēm bez citu ģimenes locekļu iesaistes. Mums bija visādas interesantas nodarbības, vingrošana, mācījāmies dažādus pantiņus. Ļoti palīdzoši bija visi vingrinājumi, kā izvingrināt bērna kājiņas, rociņas, kā pareizi pieturēt muguriņu. Man ļoti palīdzēja zināšanas par to, kā pareizi veikt meitenēm masāžu ar bumbiņām.
Nodarbībās bija arī interesants uzdevums, kura laikā mēs visi kopā spēlējām mūzikas instrumentus. Pēc tam spēlēja viens no grupas un pārējiem bija jāieklausās. Tā mācījāmies klausīties un ieklausīties. Pēc tam arī mājās mums šī uzdevuma laikā apgūtais ir ļoti palīdzējis. Piemēram, brīžos, kad mamma runā, pārējie klausās.
Tas bija arī liels emocionāls atbalsts. Mēs mācījāmies saprast, kā bērniņi jūtas.
Nodarbībās bija arī interesants uzdevums, kura laikā mēs visi kopā spēlējām mūzikas instrumentus. Pēc tam spēlēja viens no grupas un pārējiem bija jāieklausās. Tā mācījāmies klausīties un ieklausīties. Pēc tam arī mājās mums šī uzdevuma laikā apgūtais ir ļoti palīdzējis. Piemēram, brīžos, kad mamma runā, pārējie klausās.
Tas bija arī liels emocionāls atbalsts. Mēs mācījāmies saprast, kā bērniņi jūtas.
Kādas izmaiņas, apmeklējot nodarbības, bija novērojamas pie meitenēm?
Es novēroju, ka viņas kļuva drošākas, komunikablākas, piemēram, komunicējot ar citiem cilvēkiem. Viņas nebaidās no svešiem cilvēkiem, nebaidās pajautāt, jūtas droši.
Nodarbībās reizēm meitenēm bija kāds niķis, kad bija par ilgu kāda nodarbe, bet es teiktu, ka viņas bija diezgan pacietīgas un visu izpildīja. Bija patīkami ar viņām darboties. Mēs ļoti labi tikām galā.
Nodarbībās reizēm meitenēm bija kāds niķis, kad bija par ilgu kāda nodarbe, bet es teiktu, ka viņas bija diezgan pacietīgas un visu izpildīja. Bija patīkami ar viņām darboties. Mēs ļoti labi tikām galā.
Man likās, ka meitenēm arī paātrinājās fiziskā attīstība, jo viņas jau diezgan ātri sāka velties, rāpot un iet. Visu to mēs piedzīvojām tieši tad, kad gājām uz nodarbībām.
Kā nodarbībās piedzīvotais un apgūtais Jums ir palīdzējis ikdienā?
Meitenes ir ļoti tuvas viena otrai. Abas nevar viena bez otras. Ja viena kaut kur pazūd ap stūrīti, tad otra uzreiz jau iet meklēt. Varbūt tas nācis arī no nodarbībām, jo tur mēs mācījāmies sadarboties viena ar otru. Šķiet, ka viņas kļuvušas tuvākas viena otrai.
Mājās meitenes gribēja klausīties tieši tās dziesmas, kas skanēja nodarbībās, dejot un dziedāt. Pateicoties tam, ka meitenes nodarbībās mācījās kārtot bumbiņas, graudiņus pa trauciņiem un citas lietas, meitenes pēc tam arī mājās sāka kārtot, piemēram, rotaļlietas.
Mājās meitenes gribēja klausīties tieši tās dziesmas, kas skanēja nodarbībās, dejot un dziedāt. Pateicoties tam, ka meitenes nodarbībās mācījās kārtot bumbiņas, graudiņus pa trauciņiem un citas lietas, meitenes pēc tam arī mājās sāka kārtot, piemēram, rotaļlietas.
Atceros arī, ka mēs nodarbībās mācījāmies kopīgi svinēt Ziemassvētkus. Bija mums pasākums ar dāvanām. Tas palīdzēja arī mums kā ģimenei, jo agrāk mēs mājās gan Ziemassvētkus, gan arī citus svētkus tā nesvinējām, bet tagad vairāk gribas svētkus ģimenē.
Vai bija kādi izaicinājumi, kurus Jūs kā ģimene piedzīvojāt laikā, kad apmeklējāt Mazuļu skoliņas nodarbības?
Mums vislielākais izaicinājums bija tieši paspēt uz nodarbībām, no rīta savākt divas meitenes, apģērbt un laicīgi atbraukt. No nodarbībām es neko tādu gan neatceros, jo viss mums padevās ļoti labi. Vienīgi tas, ka mājās mēs runājām krievu valodā, bet nodarbības notika latviešu valodā. Man likās, ka meitenes sākumā nesaprata, bet tad ar laiku viņas jau sāka saprast. Tas bija viņu pirmais solis latviešu valodas apguvē. Līdz ar to pēc tam viņām arī dārziņā bija vieglāk iejusties un adaptēties.
Ko Jūs gribētu pateikt citiem vecākiem, kuri kopā ar saviem bērniem šādas nodarbības vēl tikai apmeklēs?
Es teiktu, ka noteikti jāizmanto tādu iespēju piedalīties, jo tas dod iespēju būt kopā ar citām māmiņām, savā starpā komunicēt, atrast kopīgus risinājumus kādām problēmām, ja ir kādas bažas par bērniņu.
Nodarbībās atmosfēra ir ģimeniska un māmiņas tur jūtas droši. Tas ļoti palīdz, ka māmiņas komunicē savā starpā, dalās ar savu ikdienu, apmainās ar idejām par to, kā kādas lietas savā ikdienā padarīt vieglākas, aprūpējot bērniņu. Arī Evitai var uzdot jautājumus. Viņa pastāstīs un atbildēs, jo daudz ko zina.
Kāds ir Jūsu iedrošinājums citām ģimenēm!
Man šķiet, ka būtu jauki, ja vairāk tēti iesaistītos mazuļu audzināšanā ikdienā, nodarbībās un pasākumos. Tas būtu liels atbalsts arī māmiņai un apvienotu ģimeni. Saprotams, ka tēti strādā, kamēr mammas ir dekrētā, tomēr man šķiet, ka tētu iesaiste varētu būt lielāka.
Manuprāt, ir svarīgi, ka arī tēti iesaistās bērnu ikdienā, jo no tā bērniem veidojas priekšstats par to, ka ģimenē ir divi - mamma un tētis. Tas ir kā pamats arī pašam bērniņam nākotnē, kā viņam veidot savu ģimeni.
Nebaidīties veidot lielu ģimeni! Ģimene, tas ir forši! No tā nav jābaidās! Viss dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek.
Kādi ir Jūsu ģimenes izaicinājumi ikdienā?
Izaicinājumi vienmēr ir ļoti daudz. Kā visu paspēt. Gan uz darbu jāiet, gan mājas darbus izdarīt, pateikt un atgādināt visiem, kur un kad katram ir jābūt, kas jāizdara, sagādāt visu nepieciešamo.
Kad dvīnes tikko bija piedzimušas, tad arī ome mums ļoti palīdzēja sakārtot ikdienu, uztaisīt ēst vai iziet ar meitiņām pastaigāt, kamēr es nedaudz pagulēju vai arī pati gatavoju ēst.
Kad dvīnes tikko bija piedzimušas, tad arī ome mums ļoti palīdzēja sakārtot ikdienu, uztaisīt ēst vai iziet ar meitiņām pastaigāt, kamēr es nedaudz pagulēju vai arī pati gatavoju ēst.
Kas ir tās lietas, kas Jūsu ikdienā ir atbalstošas un palīdzošas?
Man ļoti palīdz tas, ka man ir mašīna un auto vadītāja tiesības, jo ikdienā ir jāizvadā bērni uz dārziņu, skolām un treniņiem. Piemēram, meitenes, sākumā aizvest uz dārziņu bija ļoti grūti, jo katra skrien uz savu pusi. Ar kājām es to nevarētu izdarīt.
Publicēts 28.09.2026
