Ieva Cēbura
Ieva Skubiņa
SAFEGE Baltija direktore
Dr. sc. soc.
Pētījumā
balstīts
sociālais
pakalpojums
Kāds ir jūsu kā profesionāļu redzējums attiecībā uz “Agrīnās intervences 3 soļu programmas” pakalpojuma izstrādes un ieviešanas nepieciešamību Latvijā?
No profesionāļu skatpunkta šīs programmas izstrāde un ieviešana Latvijā ir ļoti būtiska, jo jau pats vārds "agrīns" paredz, ka tā risinās problēmas, kas radušās vecāku un bērnu attiecībās agrīni, savlaicīgi, pirms tās kļūst sarežģītas, dārgas un grūti labojamas.
Pašlaik ģimeņu ar bērniem atbalsta sistēma Latvijā lielā mērā reaģē uz jau ielaistām situācijām, – kad bērna attīstības grūtības, vecāku izdegšana vai sociālie riski jau ir kļuvuši acīmredzami, jāiejaucas bāriņtiesai vai policijai.
Pašlaik ģimeņu ar bērniem atbalsta sistēma Latvijā lielā mērā reaģē uz jau ielaistām situācijām, – kad bērna attīstības grūtības, vecāku izdegšana vai sociālie riski jau ir kļuvuši acīmredzami, jāiejaucas bāriņtiesai vai policijai.
Sagaidāms, ka Liepājā izstrādātā agrīnās intervences programma piedāvās citu pieeju - identificēt riskus savlaicīgi, atbalstu sniegt mērķēti un strukturēti, kas vienlaikus palīdzēs stiprināt pašas ģimenes spējas tikt galā ar izaicinājumiem nākotnē.
Tā rezultātā, uzlabojot ģimeņu labbūtību un bērnu attīstības rezultātus, tiks mazināta arī nepieciešamība pēc intensīviem sociālajiem pakalpojumiem nākotnē un tādejādi efektīvāk izmantoti publiskie resursi.
To apstiprina arī t.s. Hekmana līkne, ko izstrādājis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džeimss Hekmans (James Heckman), kas parāda, ka atbalsts ģimenēm un bērniem agrīni sniedz vairākkārt lielāku ieguvumu cilvēku dzīvēs nekā mēģinājumi risināt tās pašas problēmas vēlāk.
To apstiprina arī t.s. Hekmana līkne, ko izstrādājis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džeimss Hekmans (James Heckman), kas parāda, ka atbalsts ģimenēm un bērniem agrīni sniedz vairākkārt lielāku ieguvumu cilvēku dzīvēs nekā mēģinājumi risināt tās pašas problēmas vēlāk.
Kā jūs paskaidrotu, ko nozīmē pētījumā balstīts sociālais pakalpojums?
Pētījumā balstīts sociālais pakalpojums ir pakalpojums, kura izstrāde un īstenošana balstās pierādījumos, nevis tikai labos nodomos vai intuīcijā, tātad – “Mēs zinām, kāpēc to darām, un varam parādīt, ka tas strādā.”
Tas nozīmē, ka pakalpojuma būtība tiek veidota saskaņā ar zinātniskās metodēs pamatotu izpēti, lai noskaidrotu risinājumus, kas patiešām darbojas. Izmantotās metodes ir pārbaudītas citos pētījumos un praksēs nacionālā un starptautiskā līmenī. Tāpat ir skaidri definēts, kādus rezultātus pakalpojums tiecas sasniegt un tiek vākti dati par to, vai un kā pakalpojums sniedz gaidīto rezultātu.
Kāpēc ir būtiski veikt ārvalstu prakses izpēti, ieviešot jaunus sociālos pakalpojumus pie mums?
Tā kā agrīnas intervences pakalpojumi daudzās pasaules valstīs gan Eiropā, gan ASV, Austrālijā un citviet darbojas un ir pierādījuši savu efektivitāti jau vairākus desmitus gadu, šīs pieredzes izpēte sniedz iespēju mācīties no citu kļūdām, nevis "izgudrot velosipēdu" sākot no paša sākuma.
Liepājā plānotā pakalpojuma izstrādes sākumposmā tiek apkopota un padziļināti analizēta informācija par agrīnās intervences programmām, kas jau ir ilgstoši ieviestas un izvērtētas vairākās valstīs, pierādot savu efektivitāti dažādos sociālajos un kultūras kontekstos. Tas nozīmē, ka šādu programmu pamatprincipi un pieejas ir pārbaudītas praksē, nevis tikai teorētiski izstrādātas – to pamatmehānismi ir universāli un balstīti bērnu attīstības un ģimeņu atbalsta likumsakarībās, tās ir pielāgojamas arī Latvijas kontekstam, pastāv pierādījumi par ilgtermiņa ieguvumiem bērniem, ģimenēm un sabiedrībai kopumā.
Vai nevar vienkārši nopirkt šīs programmas? Tā kā Latvijas pašvaldību finanšu iespējas ir ierobežotas, tas lielākoties nav iespējams, jo licencēšanas, apmācību un uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas, tāpēc valstīm ir racionālāk balstīties šo programmu pieredzē un izstrādāt pielāgotus, ilgtspējīgus risinājumus savam kontekstam.
Liepājā plānotā pakalpojuma izstrādes sākumposmā tiek apkopota un padziļināti analizēta informācija par agrīnās intervences programmām, kas jau ir ilgstoši ieviestas un izvērtētas vairākās valstīs, pierādot savu efektivitāti dažādos sociālajos un kultūras kontekstos. Tas nozīmē, ka šādu programmu pamatprincipi un pieejas ir pārbaudītas praksē, nevis tikai teorētiski izstrādātas – to pamatmehānismi ir universāli un balstīti bērnu attīstības un ģimeņu atbalsta likumsakarībās, tās ir pielāgojamas arī Latvijas kontekstam, pastāv pierādījumi par ilgtermiņa ieguvumiem bērniem, ģimenēm un sabiedrībai kopumā.
Vai nevar vienkārši nopirkt šīs programmas? Tā kā Latvijas pašvaldību finanšu iespējas ir ierobežotas, tas lielākoties nav iespējams, jo licencēšanas, apmācību un uzturēšanas izmaksas ir ļoti augstas, tāpēc valstīm ir racionālāk balstīties šo programmu pieredzē un izstrādāt pielāgotus, ilgtspējīgus risinājumus savam kontekstam.
Tajā pašā laikā būtiski saprast, ka ārvalstu prakses izpēte nenozīmē tās mehānisku kopēšanu, bet gan gudru pielāgošanu Latvijas sociālajam, kultūras un institucionālajam kontekstam, biežāko risku pakalpojuma ieviešanas procesā identificēšanu, līdz ar to – operatīvāku kvalitatīva pakalpojuma ieviešanu, kas ģimenēm ar bērniem sniegtu atbalstu ilgtermiņā.
Kādēļ nepieciešams veikt jaunu sociālo pakalpojumu izpēti, kas balstīta pētniecības metodēs?
Izstrādājot un īstenojot jaunu sociālo pakalpojumu, izpēte ir nepieciešama, lai pilnvērtīgāk saprastu reālās vajadzības mērķgrupā, novērtētu, vai pakalpojums sasniedz iecerētos rezultātus, kā arī savlaicīgi identificētu uzlabojamos aspektus.
Bez šādas izpētes pakalpojuma izstrādes un ieviešanas gaitā pastāv risks, ka pakalpojums ir labi domāts, bet diemžēl tā īstenošana nav efektīva, tādejādi resursi tiek izmantoti bez reāla ieguvuma ilgtermiņā, līdz ar to nav iespējams pamatot pakalpojuma turpināšanu vai paplašināšanu.
Bez šādas izpētes pakalpojuma izstrādes un ieviešanas gaitā pastāv risks, ka pakalpojums ir labi domāts, bet diemžēl tā īstenošana nav efektīva, tādejādi resursi tiek izmantoti bez reāla ieguvuma ilgtermiņā, līdz ar to nav iespējams pamatot pakalpojuma turpināšanu vai paplašināšanu.
Pētnieciskā pieeja ļauj pieņemt lēmumus, balstoties reālos, racionālos datos, nevis tikai pieņēmumos.
Kādi ir galvenie ieguvumi, veidojot pētījumā balstītu sociālo pakalpojumu?
Ja es esmu pakalpojumu sniedzējs, man jādomā, kā es varu pierādīt savas programmas efektivitāti, jo pašvaldības un valsts iestādes, pieņemot lēmumus par finansējuma piešķiršanu pakalpojumu nodrošināšanai, vēlas gūt labāko atdevi no sava ieguldītā finansējuma. Resursu sadalījumā tiek prioritizēti tādi pakalpojumi, kas veicina pozitīvas, pierādāmas izmaiņas cilvēku dzīvēs un vienlaikus nodrošina augstu izmaksu efektivitāti, tostarp iespējami zemāko cenu par sasniegto rezultātu.
Pētījumā balstītu sociālo pakalpojumu veidošana sniedz vairākus būtiskus ieguvumus ikvienam – gan pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, gan finansētājiem, kā arī sabiedrībai kopumā.
Pētījumā balstītu sociālo pakalpojumu veidošana sniedz vairākus būtiskus ieguvumus ikvienam – gan pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, gan finansētājiem, kā arī sabiedrībai kopumā.
Pētniekiem un izvērtēšanas ekspertiem tuvs ir teiciens: Dari lietas pareizi! Dari pareizās lietas! (angliski: Do things right! Do the right things!)
Tātad, pirmkārt, izpēte un izvērtēšana ir neatņemama laba pārvaldības procesa sastāvdaļa, jo tā ļauj saprast, kā pakalpojums darbojas praksē – vai tas tiek īstenots kvalitatīvi un atbilstoši iecerētajam.
Tātad, pirmkārt, izpēte un izvērtēšana ir neatņemama laba pārvaldības procesa sastāvdaļa, jo tā ļauj saprast, kā pakalpojums darbojas praksē – vai tas tiek īstenots kvalitatīvi un atbilstoši iecerētajam.
Iegūtie rezultāti ļauj precīzāk pielāgot pakalpojumus ģimeņu un bērnu vajadzībām un paaugstināt to kvalitāti, lai sasniegtu labākus rezultātus. Vienkārši sakot, mēs saprotam vai darām lietas pareizi.
Otrkārt, izpētē iegūtie dati un no tiem izrietošās rekomendācijas palīdz izvēlēties risinājumus, kas sniedz vislielāko ieguvumu un atbilst ģimeņu ar bērniem reālajām vajadzībām. Tādējādi mēs saprotam vai darām pareizās lietas.
Tā rezultātā varam būt pārliecināti par efektīvāku resursu izmantošanu, ilgtermiņā samazinot izmaksas sociālajā aizsardzībā kopumā, kā arī citās sistēmās – veselības aprūpē, izglītībā.
Otrkārt, izpētē iegūtie dati un no tiem izrietošās rekomendācijas palīdz izvēlēties risinājumus, kas sniedz vislielāko ieguvumu un atbilst ģimeņu ar bērniem reālajām vajadzībām. Tādējādi mēs saprotam vai darām pareizās lietas.
Tā rezultātā varam būt pārliecināti par efektīvāku resursu izmantošanu, ilgtermiņā samazinot izmaksas sociālajā aizsardzībā kopumā, kā arī citās sistēmās – veselības aprūpē, izglītībā.
Kāda ir līdzšinējā Latvijas un ārvalstu pieredze pētījumos balstītu sociālo pakalpojumu izveidē un ieviešanā?
Citās valstīs, īpaši Ziemeļvalstīs, Lielbritānijā, ASV un Austrālijā, pētījumos balstīti sociālie pakalpojumi, īpaši agrīnās intervences jomā, ir plaši attīstīti. Tur programmu finansēšana bieži tiek sasaistīta ar pierādāmiem rezultātiem, un regulāra ietekmes izvērtēšana tiek izmantota, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un nodrošinātu efektīvu resursu sadali.
Latvijā pētījumos balstītu sociālo pakalpojumu pieeja vēl attīstās, tomēr arvien biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība izvērtēt programmu efektivitāti un pamatot publisko līdzekļu izlietojumu. Īpaši tas attiecas uz ES fondu finansētām iniciatīvām, kur izvērtēšana un rezultātu uzraudzība ir obligāta prasība.
Tiesa, vēl aizvien praksē izvērtēšana nereti tiek uztverta kā formāls pienākums, nevis kā instruments pakalpojumu pilnveidei. Tāpēc tā tiek īstenota tikai pēc projekta vai programmas noslēguma, kad faktiski nav iespējams veikt nekādus uzlabojumus attiecībā uz pašu projektu/ programmu.
Latvijā pētījumos balstītu sociālo pakalpojumu pieeja vēl attīstās, tomēr arvien biežāk tiek uzsvērta nepieciešamība izvērtēt programmu efektivitāti un pamatot publisko līdzekļu izlietojumu. Īpaši tas attiecas uz ES fondu finansētām iniciatīvām, kur izvērtēšana un rezultātu uzraudzība ir obligāta prasība.
Tiesa, vēl aizvien praksē izvērtēšana nereti tiek uztverta kā formāls pienākums, nevis kā instruments pakalpojumu pilnveidei. Tāpēc tā tiek īstenota tikai pēc projekta vai programmas noslēguma, kad faktiski nav iespējams veikt nekādus uzlabojumus attiecībā uz pašu projektu/ programmu.
Tādēļ jo vērtīga ir projekta “Agrīnās intervences 3 soļu programma” pieeja, kur izpēte ir iekļauta visā īstenošanas procesā – gan pakalpojuma plānošanā, gan tā norises laikā, gan noslēguma posmā, kad būs iespēja analizēt sasniegtos rezultātus un izmaiņas projekta dalībnieku dzīvēs.
Īpaši būtiski izpētes procesā ir iesaistīt pašu mērķa grupu – šajā gadījumā ģimenes ar bērniem, kā tas ir paredzēts projektā, nodrošinot, ka pakalpojuma saņēmēju pieredze, viedoklis un vajadzības tiek sistemātiski uzklausītas un ņemtas vērā. Jo mērķis ir veidot pakalpojumus, kas ir ne tikai efektīvi no institucionālā skatpunkta, bet arī patiesi atbilstoši cilvēku reālajām vajadzībām un ikdienas situācijām.
Publicēts 23.01.2026
