BEA
palīgs
vecākiem

Katras valsts spēks un nākotne ir atkarīga no tās bērniem. Vecāki mīl savus bērnus un vēl viņiem to labāko, bet ne vienmēr zina, kā rīkoties. Visbiežāk viņi atkārto tās pašas audzināšanas metodes, ko izmantojuši viņu vecāki, pat tad, ja tās metodes bijušas sāpīgas un neefektīvas. Daļēji tādēļ, ka viņiem trūkst informācijas par citām pieejām.

Vecāku apmācības programmas ir noderīgas visos bērnu attīstības posmos, sākot no zīdaiņa vecuma līdz pusaudža gadiem. Taču visefektīvākās programmas ir tās, kas paredzētas bērna pirmajiem 6 dzīves gadiem. Palīdzot bērniem agrīnā bērnībā, mēs, ja ne pilnībā novēršam, tad vismaz kaut kādā mērā mazinām problēmas nākotnē. Agrīnā intervence ir sava veida profilakse. Tās mērķis ir palielināt iespējamību, ka problēmas nemaz nerodas, tādējādi pasargājot bērnus un vecākus no dažādām nevēlamām grūtībām.
Daudzviet ir atkārtoti pierādīts, ka valdībai finansiāli daudzkārtēji atmaksājas agrīnās intervences programmas, jo valsts ietaupa līdzekļus, kad problēmas tiek risinātas jau pašā iedīglī, kamēr tās vēl nav dziļi iesakņojušās vai izaugušas lielākas un sarežģītākas.

Mūsdienu “viltus ziņu” laikmetā ir svarīgi rūpīgi apsvērt informāciju, kas mums tiek pasniegta. Vecākiem svarīgi saņemt tādu informāciju par bērnu audzināšanu, kas ir pētījumos balstīta. Šāda intervence tikusi pamatota ar zinātniskiem pierādījumiem. Intervenci veidojuši kvalificēti profesionāļi. Intervence ir pārbaudīta kontrolētā veidā, un atkārtoti atzīta par efektīvu ilgā laika periodā un dažādos apstākļos. Nav ko tērēt laiku un naudu par intervencēm, kas nav efektīvas, neatkarīgi no tā vai tās paredzētas fiziskās vai garīgās veselības uzlabošanai.

Jā, BEA (Bērna emocionālā audzināšana, Lendija un Ozola, 2004) ir agrīnās intervences programma, jo tās mērķis ir palīdzēt vecākiem, kuriem ir bērni līdz 7 gadu vecumam. Programma oriģināli bija paredzēta tiem vecākiem, kuri saskaras ar nopietnām problēmām bērnu audzināšanā, jo mēs jau tajā laikā pirms 22 gadiem zinājām, ka daudzi bērni Latvijā cieš no vecāku vardarbības.

Programmā ir informācija par bērna attīstības stadijām, kā arī izstrādāti principi un konkrēti paņēmieni, kas veicina bērna emocionālo attīstību.

Daudzus gadus strādājot Kanādā kā bērnu psiholoģe, sapratu un no sirds ticēju, ka agrīnā intervence ir vislabākā pieeja. Dažus gadus strādāju pirmsskolas klīnikā, kur nāca bērni no 2 līdz 6 gadu vecumam ar visdažādākajām attīstības problēmām. Strādājām multidisciplinārā komandā – psihologs, sociālā darbiniece, logopēds, fizioterapeits un skolotājas. Komandas uzdevums bija izpētīt iemeslus bērna problēmām un izveidot intervences.

Kanādā strādāju arī skolās, kur vakaros pasniedzu vecāku apmācības programmu, ko bija veidojusi mana kolēģe, psiholoģe Dr. Sāra Lendija. Sāra Lendija bija atzīta eksperte agrīnās intervences jomā, kā arī mācību grāmatu autore par agrīno bērna attīstību. Viņas vecāku apmācības programma bija veidota ar mērķi izskaust vardarbību pret bērniem ģimenēs un mazināt bērnu uzvedības problēmas. Guvām ļoti labas atsauksmes – gan vecāki, gan skolotāji redzēja pozitīvas izmaiņas bērnu uzvedībā.
Izlēmu 2003./2004. akadēmisko gadu kopā ar ģimeni pavadīt Latvijā. Man piedāvāja docentes darbu Latvijas Universitātē, Psiholoģijas nodaļā. Rudens semestrī pasniedzu kursu maģistrantūras studentiem ar nosaukumu “Bērna emocionālā attīstība un agrīnā psiholoģiskā palīdzība”. Šis bija pats sākums BEA izveidošanā. Uzzināju, ka Latvijā vēl nebija izveidota neviena vecāku apmācības programma. Kopā ar brīnišķīgiem kolēģiem (Sandra Sebre, Ieva Bite, Laila Balode, Baiba Martinsone un citi) izveidojām komandu ar mērķi sagatavot vecāku apmācības programmu Latvijā un apmācīt grupu vadītājus.
2004. gada janvārī pieprasījām finansējumu no Kanādas valdības, un to arī saņēmām. Ieguvām arī svarīgu atbalstu no mūsu četriem projekta partneriem Latvijā – Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Krīzes centrs “Skalbes”, Centrs pret vardarbību “Dardedze” un Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļa. Sāra Lendija mūs atbalstīja gan morāli, gan ar padomiem, kamēr komanda ātrā tempā tulkoja viņas programmu latviski, to papildināja un adaptēja Latvijas apstākļiem. Strādājām kopā ar izdevniecību Rasa ABC, lai izveidotu BEA rokasgrāmatu grupas vadītājiem drukātā formātā. No 2004. gada februāra līdz jūnijam 37 psiholoģes un sociālās darbinieces no dažādām Latvijas pilsētām piedalījās BEA programmas grupu vadītāju apmācībā. Apmācības ietvaros tika novadītas pirmās BEA vecāku apmācības grupas Latvijā, sasniedzot 200 vecākus.

BEA ir strukturēta programma, kurā katram no 10 soļiem ir skaidri mērķi un efektīvas nodarbības. Tās iedarbīgums ir pētījumos pārbaudīts un apstiprināts gan Kanādā, gan Latvijā. Tādēļ tā tiek uzskatīta par pētījumos balstītu vecāku apmācības programmu. BEA programma guvusi panākumus Latvijā arī pateicoties daudziem citiem faktoriem. Jau pašā sākumā (2004. gadā) iesaistījām un sagatavojām lielu skaitu grupu vadītājas no dažādām pilsētām un no dažādām darbavietām, to skaitā sociālās darbinieces, kuras strādāja Labklājības departamentā ar riska ģimenēm. Pasniedzām intensīvu sagatavošanas kursu un piedāvājām supervīziju, kad grupu vadītājas sāka strādāt ar vecākiem. Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija mūsu darbu ļoti atbalstīja. Ministrijas kontakti ar presi palīdzēja izplatīt informāciju par BEA programmu. Bija viegla un pozitīva sadarbība starp visiem projekta partneriem – Ministrija, “Skalbes”, “Dardedze”, LU Psiholoģijas nodaļa un Kanādas vēstniecība Latvijā. Vēl viens svarīgs iemesls BEA panākumiem ir tas, ka Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļā docente Dr. Laura Pirsko katru gadu turpina vadīt nodarbības par BEA programmu maģistrantūras studentiem. Un, protams, palīdzēja arī tas, ka BEA bija pirmā vecāku apmācības programma Latvijā.